Kapelas komanda

Lūgšanu kapela man ir atsaukšanās Tēva aicinājumam iestāties lūgšanās par savu tautu, kā to reiz darīja Estere Vecajā Derībā par Israēla tautu (Esteres 4:14). Tā ir iespēja būt dažādu konfesiju kristiešu kopīgā sirdspukstā – ilgās pēc svētuma un sevis ziedošanas Kristus aicinājumam, gan individuāli, gan kopībā Kristus miesas vienotībā.

Kapela ir piedzimusi caur manu sirds aicinājumu, un es mācos nest tās karogu vienotībā ar citiem Dieva mīļotajiem bērniem, kuriem Viņš devis līdzīgu aicinājumu un žēlastību ticēt, ka mūsu lūgšanas ir dārgas Tēva sirdij.

Es ticu Debesu Tēva labajai sirdij, kura vēlas, lai katrs top izglābts caur Jēzus upura nāvi, un šajā nopietnajā laikā sajūtu spiedīgu nepieciešamību uzņemties ķēnišķīgas priesterības atbildību par mūsu zemes garīgu atdzimšanu (1 Pēt.2:9). Es ticu, ka, lūdzot ar šķīstām sirdīm, Dieva Vārda gaismā un vienotībā, - mūsu lūgšanām ir milzīgs spēks!

Mana sirds īpaši ilgojas redzēt Kristus Līgavu (sāc ar mani!) atgrieztu pirmajā mīlestībā un sirds degsmē ziedot sevi pilnībā uz Kunga altāra. Es garā redzu, kā mūsu atsevišķās un kopībā vienotā lūgšanas paceļas kā salda smarža pie Dieva troņa un tās izmaina Latvijas garīgo atmosfēru un ļauj daudziem tapt izglābtiem Dieva valstībai jau šeit, virs zemes un mūžībā. Es redzu Kapelas lūgšanas pārklājām Latviju 24/7. Katrs lūdzējs kļūst par staigājošo, dzīvu, savu vidi mainošu kapelu.

“Es nāku drīz; turi, kas tev ir, ka neviens neatņem tavu vainagu. Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu IEKARSIES UN ATGRIEZIES! Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani.” Jāņa atklāsmes 3:11,19-20

Lūgšanu kapela man šajā dzīves posmā ir visaktīvākais kalpošanas postenis (ja neieskaitu ģimenes dzīvi), jo daudz ko varu paveikt no mājām un tad, kad bērni un dzīve man apkārt to atļauj. Kapelā atrodu piepildījumu savam lūdzējas un pravietiskajam aicinājumam... mācos tajā staigāt un to Dieva žēlastībā izdzīvot.

Es kapelai esmu "šuvēja" - jo taisu lielu daļu vizuālo materiālu, kas dažkārt šķiet kā tāds vesels process, kurā no "vārda" un vēstījuma top kaut kas tāds, kas jau ieņem savu formu, veidolu, to vieglāk uztvert ar prātu un sirdi. Kaut ko arī rakstu un publicēju, un kādreiz "plānoju" - cik nu tas šajā kalpošanas jomā ir iespējams un nepieciešams.

Es lūdzu, jo citādāk piedzīvoju to sauso kaulu vietu sevī visā, garā un miesā. Lūgšana mani pārstartē, iztukšo un piepilda. Jēzus mūs uz to mudina, un es zinu, ka man tas ir nepieciešams, lai es dzīvotu.

Man sirdī ir Latvijas šodiena un rītdiena, šī zeme un tās cilvēki - ļoti izredzēti un Dievam dārgi. Mani nomāc un brīžiem pat satriec tā bezcerības noskaņa, kas ir pārņēmusi tik plašu teritoriju. Es gribu iedegties un nest tālāk uguni, kas vairo cerību, mieru, vienotību un gaismu. Man dārgas ģimenes, bērniņi - dzimušie un vēl nedzimušie, sirmgalvji, sirgstošie; un arī ticīgo un draudžu svaidījums un misija - mēs nevaram atļauties snauduļot! Ir visnopietnākais laiks, kurā būt nomodā, būt paklausīgiem un drosmīgiem.

"Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga! Jo jums vajaga pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu." Ebrejiem 10:35-36

Kapela man ir vieta, kur apstāties no ikdienas, būt Dieva klātbūtnē un kopībā ar citiem — dalīties ar to, ko katrs esam saņēmuši savā lūgšanu kambarī.
Laiks klusumam, klātbūtnei. Kapelai es esmu viena no liesmiņām, kura vēlas būt līdzās, lūgt, stiprināt sevi un citus.

Lūgšanā sastopos ar Dievu, saņemu mieru, spēku un cerību; neiemigt.
Savā dzīvē esmu piedzīvojusi, ka ticība spēj nest cauri arī ļoti smagiem brīžiem. Kad pēc elektrotraumas sadragātā miesa brīnumaini tika dziedināta, lai dzīvotu, izvēlos dzīvot savādāk. Šobrīd ik rītu pasakos par dzīvības elpu, svētībām, kas saņemtas.
Sapņi, raizes, debesu spīdekļi lielie lāču rati, kā grēku plūdi gāžas pār pasaules jumu. Tik mazie rati, kā Tēva apsolījums savējiem izturēt līdz galam ticībā, satverti jūs tiksiet izglābti. "Lielais kaimiņu lācis" nesdamies nesas, meklē savus mazos lācēnus, sabradā, bet netaisnībai nav uzvaras, beidzamais vārds ir Radītājam. Lidinās lidoņi, gāžas, uguns liesmas dedzina, bet savējiem tas neskādē.
Tev ir ietekme!
Kurā pusē tu nostājies?
Ikdien tev vēl ir izvēle!
Izvēle ieraudzīt, kas nenes mieru, jo vārdi "Miers ar jums!" dod slieksni, kur nolikt savas nastas.
Mācīties vērīgumā ieraudzīt, kas traucē, kas jāatlaiž, kas jāsatver, lai nestu svētības.

Šajā laikā man īpaši sirdī ir bērni, jaunieši un ģimenes. Lūdzu, lai jaunā paaudze iepazīst Dievu, kurš viņus mīl un vada. Man ir svarīgi lūgt arī par cilvēkiem, kuri ir noguruši, ievainoti, apjukuši vai vēl tikai meklē ceļu pie Dieva.
Veidot tiltus, lai ikviens stiprinās savā dzīvē dzīvības avotā!
Kā reiz mūsu dzimtā klusi lūgšanu rokās tikām nesti mēs ikviens, līdz ieguvām brīvību, kā mūsu zeme. Tā arī mēs esam aicināti turpināt lūgšanas par sevi, citiem un mūsu zemi.

“Palieciet Manī, un Es — jūsos.” (Jņ 15:4)
Palikt lūgšanu kambarī, lai neiemigtu!
Dieva valstība ir mūsu vidū, "Miers ar jums!". Lūgt par to, kas nedod mieru. Vienlaikus zināt, kam tu esi.

"Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." Mt.28:19-20

Man Lūgšanu kapela ir kā privilēģija, vēl vienas garīgās mājas, kurās kopīgi lūgt un kalpot kopīgam darbam Debesu valstības celšanai mūsu zemē Latvijā.

Kapelai es esmu palīgs. Man pašai par pārsteigumu Dieva aicināta kalpot šeit.

Es lūdzu, jo tā es varu pavadīt laiku kopā ar Mūsu Debesu Tēti, vēl vairāk iepazīt Viņu caur brāļiem un māsām Kristū, kuri arī lūdz plecu pie pleca man blakus.

Manā sirdī ir īpaši lūgt par Latvijas drošību un tās atmodu Jēzū Kristū. Kā arī par bērniem un jauno paaudzi, kas nāk aiz mums.

“Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” Mateja ev. 6:33

Kapela man ir vieta, kur sastopas Kristus mīļotie lūdzēji no dažādām konfesijām un dažādām Latvijas vietām, lai ar degošām sirdīm lūgtu par mūsu zemi, tautu un aktuālajām problēmām. Esmu lūdzēja un atbalstītāja, kā arī vietējās lūgšanu grupiņas iesaistītāja Kapelas lūgšanu aktivitātēs un ķēdēs.

Lūgšana ir Kristus miesas asinsrite, dzīvība, miera un prieka avots. Manā sirdī ir Latvijas brīvība, Kristus miesas un tautas vienotība, un atgriešanās pie "pirmās mīlestības".

Man nozīmīga Rakstu vieta ir Apustuļu darbi 16:31, jo tājā es smeļos ticību, ka Dievs dara, man ir tikai jātic, jāuzticas un jāļauj Viņam darboties īstajā laikā.

“Tici Kungam Jēzum un tiksi glābts – gan tu, gan tavs nams.” Apustuļu darbi 16:31

Draudzē vadu Svētdienas skolas vecāko grupu un darbojos ar jauniešiem.

Kas man ir kapela? Tā nav vieta vai konkrēta draudze, lūgšanu nams vai baznīca, tā ir Apziņa, ka Dievs šobrīd vēlas paplašināt robežas, ka kristiešiem Latvijā ir jābeidz strīdēties un kašķēties, lauzt šķēpus par katras konfesijas dogmām vai atšķirībām, ir laiks apvienoties, meklēt kopīgo, vienojošo, ļaujot katram mūsu zemē plaukt un ziedēt Dieva dārzā, jo tikai Viņš zina, ko un kādu vēlas redzēt šo zemi, bet tā noteikti nav sašķeltība un naids. Un es vēlos būt daļa no šī plāna.

Kas es esmu kapelai? Viena no kapelas māsām reiz lūgšanā nosauca mani par Māsa Uguns. Tad nu es gribu būt šī uguns, šī aizdegusies pagale Dieva lielajā ugunskurā, kura nevis iznīcina, bet pati deg par mūsu zemi.

Es lūdzu tāpēc, ka šobrīd mēs dzīvojam laikā, kurā vairs NEDRĪKST nelūgt, mums nav laika savstarpējiem ķīviņiem un ķildām, mums jānāk pazemībā Tēva priekšā lūdzot žēlastību un žēlsirdību mūsu zemei, mūsu mīļajai Latvijai. Es gribētu citēt mūsu izcilās komponistes Lūcijas Garūtas (1902-1977) slaveno kantāti „Dievs, tava zeme deg!”, kuru viņa radīja 1943. gadā - mūsu zemei tik grūtos un tumšos laikos.

Šobrīd manā sirdī un lūgšanā ir Latvijas bērni un jaunieši, īpaši skolēni, kuriem būs jāturpina mūsu iesāktais ceļš. Kāds tas būs? Vai tas būs sakņots Dieva atziņā un godināšanā? Vai mūsu nākamās paaudzes nepazaudēs tās pērles, kuras gadsimtu gaitā mūsu tauta ir saukusi par savu kristīgo identitāti?

Tu saklāj galdu manu naidnieku priekšā, ar eļļu tu svaidi man galvu, mans kauss plūst pāri. Patiesi, dāsnums un žēlastība mani pavadīs, es pārnākšu Kunga namā uz mūžu. Psalmi 23:5-6

Mani sauc Daiga, bet mani mīļie sauc par Daigai, jo kāda māsa Kristū no Lietuvas pielika manam vārdam burtu i ("Daigai" lietuviešu valodā nozīmē "Asns"). Sirdī sajutu, ka tā ir zīme no Dieva, saukties par Daigai - asniņš.

Lūgšanu kapelā esmu jau gadu.
Kāpēc tieši kapelā?
Kā rakstījis Henrijs Nouvens, mēs visi esam Dieva mīļotie un mūsos ir gan izredzētība, svētība, salauztība, atdotība... un tieši mana salauztība, ko esmu saņēmusi no saviem padomju laika vecākiem un atsakoties no šiem kontroles, pārmetumu, baiļu, neuzticēšanās u.t.t. gariem Jēzus vārdā un saņemot Tēva svētību, iegāju lielā savas personas vienotībā! Alleluja!

Izejot iepriekš teiktajam procesam, saņēmu pamudinājumu lūgties par savu valsti, par šo Latvijas cilvēku salauztību, lai, atsakoties no šiem nepareizajiem gariem, ieietu Dieva patiesībā - brīvībā!

Lai novērstu skatu no sevis, Dievu ieliktu 1. vietā, celtu un godātu citus, mana mīļākā slavēšanas forma ir slavēšana ar karogiem!

"Un Dāvids apjoza Saula zobenu virs sava tērpa un mēģināja staigāt, jo viņš nebija tam radinājies. Tomēr Dāvids sacīja Saulam: „Tā es nevaru iet, jo es neesmu paradis.“ Un Dāvids atkal novilka visu no sevis nost." 1.Samuēla 17:39

Lūgšanu kapela man ir iespēja stāvēt uz lūgšanu mūriem un būt nomodā pār visu, kas notiek Latvijā. Atraut savu fokusu no personīgām lietām un paskatīties uz visu apkārt plašāk.

Kas es esmu Kapelai? Labs jautājums, bet man grūts... Cilvēks, kurš Dievam saka - jā.

Lūgšana ir mans veids, kā redzu - Mana Latvija. Mana atbildība. Cīnīties garīgi, lai nabūtu jācīnās fiziski.

Mana lūdzējas sirds ilgojas paaugstināt Jēzus Vārdu pāri visiem vārdiem. Jo šajā vārdā ir “all inclusive” (viss iekļauts), man kā cilvēkam, kā ģimenei, tā arī manai zemei.

"Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” Mateja 6:33

Mana sirds īpaši lūdz un iestājas par ģimenēm, paaudžu mijiedarbību. Tas kā veselīgas, dievbijīgas tautas pamats (Joēla 3:1). Lai mēs kā spēcīga un rūdīta Dieva tauta Viņa spēkā spētu izcīnīt mums paredzētās uzvaras Kristū par savu zemi. Būsim modri, neļausimies pievilties!

"Celieties, ejam!” – šo Jēzus aicinājumu (Marka ev. 14:42) uztveru kā pamudinājumu mums, Kristus draudzei Latvijā, šajā brīdī. Viens no Kapelas pastāvīgajiem lūgšanu nodomiem ir Kristus draudzes atdzimšana un mums dotās atbildības un spēka apziņas atgūšana, “sargposteņu” ieņemšana dažādās sabiedrības jomās.

"Un tad notiks, ka Es izliešu Savu Garu pār visu miesu un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamas lietas, jūsu vecaji redzēs atklāsmes sapņos, bet jaunie redzēs parādības." Joēla 3:1

Lūgšanu kapela man ir vieta, kur satikties ar brāļiem un māsām, kam sirds deg lūgšanā.

Es kapelā esmu viena no lūdzēju armijas kareivjiem.

Es lūdzu, jo sirdī jūtu Dieva aicinājumu. Lūdzu par savu ģimeni, savu zemi, mieru starp tautām un cilvēkiem.

"Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku!" Jesajas 41:10

Lūgšanu kapela - vieta, kur tik dažādi vienojamies "vienas lietas dēļ", tik dažādi un necenšoties viens otru pārtaisīt vai pārvilkt.

Kas esmu kapelai - droši vien viena no tām "trakajām", kas iejauc mīklu, jo drusku tic, ka labas izmaiņas ir iespējamas.

Es lūdzu, jo daudz gribas. Svētības, brīnumus, Jēzu pazīt, Tēti izprast, no rētām un važām tikt vaļā.

Tieši pašlaik manī ļoti rezonē brāļu draudžu atmoda, viņu principi, pieeja lietām un kolosālie augļi, kas izauguši: izglītība, Latvijas Valsts, misijas. Tādas reformācijas vienmēr mani vilinājušas.

"Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām." Ebrejiem 11:1

Lūgšanu kapela man ir vieta, kur lūgt un būt kopā ar brāļiem un māsām no dažādām konfesijām, un līdz ar to piedzīvot daliņu Debesu.

Kapelai es esmu viens no ķieģelīšiem lūgšanu mūrī. Dziedošs un pārsvarā priecīgi pateicīgs ķieģelītis.

Es vēlos turpināt piedzīvot lūgšanu spēku, brīnumus un Tā Kunga laipnību dzīvo zemē - mūsu zemē.

Mana sirds slāpst pēc lielākas kopības un spējas saredzēt, cik nozīmīgi esam Kristum, viens otram un mūsu laikam, kā arī pēc dziļākas paļaušanās, ka no mazajām ticības sēkliņām Kungs izaudzēs mežu.

"Es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!" Romiešiem 8:38-39

Man Kapela ir Dieva bērnu satikšanās vieta, kur neatkarīgi no konfesijas varam vienprātīgi meklēt Dievu un kopīgi lūgt par svarīgām lietām. Kapelā esmu lūdzējs.

Es ticu lūgšanas spēkam. Ticu, ka ar lūgšanu mēs varam daudz ko mainīt un ietekmēt tā, lai ikvienā situācijā Dievs tiktu pagodināts. Manā sirdī šobrīd īpaši ir Latvija — tās cilvēki, ģimenes un nākamā paaudze. Vēlos iestāties par to, lai cilvēki no jauna iepazīst Dievu, lai mūsu zeme tiek piepildīta ar Dieva klātbūtni un lai kristieši kļūst vienoti un drosmīgi savā ticībā.

Īpaši vēlos lūgt arī par mieru Ukrainā un Krievijā — lai izbeidzas karš, lai Dievs pasargā cilvēku dzīvības un dziedina šo tautu ievainojumus. Manā sirdī ir ilgas redzēt garīgu atmodu, vienotību un to, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas meklēt Dievu un Viņa gribu.

„Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.” Jēkaba 5:16